Piemājas dārzam

To, ka koksnes pelni ir sārmaini (pH 10-12), ūdenī šķīstoši un satur kalcija un magnija karbonātu, zin visi. Daudzi arī zin, ka pelni var neitralizēt skābu augsni un satur augiem noderīgas barības vielas. Šis makro- un mikro- elementu daudzums ir diezgan iespaidīgs: ar 1 t koksnes pelnu augsnē var ievadīt aptuveni 20 kg fosfora, 100 kg kālija, 300 kg kalcija, 40 kg magnija un 18 kg sēra (1). Pelni nav organiski tādā nozīmē, kā kūtsmēsli un composts. Tie ir neorganiski atlikumi, kas palikuši no organisko vielu sadedzināšanas. Tie nesadalās un vislabāk tos pielietot uzkaisot tieši uz augsnes. Lai novērstu augu bojājumus, vienmēr tos izklājiet vienmērīgi – nekad nemetiet kaudzēs – un ne tieši uz jaunajiem asniem.

Protams, arī personīgās krāsns un Jāņu ugunskura pelni ir izmantojami, ja droši ziniet, kas ir dedzināts. Galvenais – nedrīkst lietot pelnus pēc ķīmisko atkritumu dedzināšanas, jo daudzi polimēri un krāsvielas ir indīgi. Augsnes ielabošanai noteikti neder pelni pēc gružu, kartona, ogļu, riepu, PET pudeļu un skaidu plākšņu sadedzināšanas. Par nekvalitatīviem uzskata ar krāsu, laku vai citu ķīmisko vielu apstrādātu kokmateriālu degšanas pārpalikumus. Saprotams, ka dedzinot krāsotus, lakotus vai apstrādātus iepakojuma materiālus iegūsiet pelnus, kas satur arī citus tostarp kaitīgus elementus un diez vai gribēsiet tos izmantot savā dārzā. Tamdēļ esam radījuši drošu produktu, kas satur noteiktu daudzumu vērtīgo elementu un nesatur kaitīgus savienojumus, arī smagos metālus. Produkts ir reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā.

Par lielāko pelnu priekšrocību speciālisti uzskata hlora trūkumu, kas nebūt neiet pie sirds nedz kartupeļiem un sīpoliem, nedz kabačiem un ķirbjiem. Ja varētu, no hlora muktu arī tomāti, gurķi, paprika un baklažāni. Pelnus var dot visiem dārzeņiem visās augsnēs, vienīgi sārmainu nedrīkstētu pārpelnot. Smagākajās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, bet smilšainās un kūdrainās – pavasarī. Vasaras gaitā var pamīšus mēslot augus ar organisko un pelnu mēslojumu. Ja vēlaties, lai augi iespējami ātrāk tiktu pie barības vielām, pelnus iemaisa ūdenī. Par ieteicamajiem daudzumiem un pielietojumu dārzā sīkāk lasiet uz mūsu jaunā produkta – Koksnes pelni GreenOK etiķetes, bet šoreiz vēlamies ieteikt arī citus, papildus pielietojumus, mūsu produktam Koksnes pelni GreenOK.

Jau izsenis zināms, ka pelni palīdz cīnīties pret dārza kaitēkļiem kā kailgliemeži un gliemeži.  Tāpat koksnes pelnus var izmantot kukaiņu un kāpuru atbaidīšanai – tie uzsūc ūdeni no bezmugurkaulnieku ķermeņiem. Starp citu, šī iemesla dēļ pelnus var izmantot arī iekštelpu kaitēkļiem, piemēram, prusakiem. Apkaisiet pelnus ap augu, lai atbaidītu kaitēkļus, kas barojas uz augu virsmas. Kad pelni kļūst mitri, tie zaudē šo īpašību, tamdēļ pēc lietus apstrāde jāatkārto. 

Mušas un smecernieki muks pa gabalu, ja pelnus 1:1 samaisīs ar tabaku un uzsijās augiem. Burkānu muša pie burkāniem netiks, ja tos apkaisīs ar pelniem. Ja pelni tiks zemenēm, tās varēs atviegloti nopūsties, jo smecernieki par ogām neizrādīs interesi. No miltrasas ērkšķogas un upenes pasargās pavasarī katram krūmam uzsijātie 10 līdz 15 grami pelnu. Krūmi tiks pasargāti no laputīm, ja pelnus uzsijās augsnei zem krūmiem. Nepiemetīsies miltrasa, ja divreiz mēnesī augus miglos ar pelnu šķīdumu – 300 g koksnes pelnus iemaisa 1 litrā karsta ūdens un ļauj divas diennaktis ievilkties. Tad atliek vien uzlējumu izkāst un uz dārzu prom.

Pelnus var pievienot komposta kaudzei, lai neitralizētu skābo vidi, kas rodas kompostēšanas procesā – un palēnina to. Pēc koksnes pelnu pievienošanas var novērot, ka tas kļūst krietni “veselīgāks”. Pagrābjot sauju kaudzes vidū, novērosiet kā čakli strādā arī sliekas, kas aktīvi pārveido dārza atkritumus par barības vielām bagātu kompostu.

Augu apbirdināšana ar koksnes pelniem pirms salnām var palīdzēt novērst sala bojājumus. Tas izskaidrojams ar to, ka koksnes pelnos esošie minerālsāļi pazemina ūdens sasalšanas temperatūru, nekaitējot augu audiem, kā cita veida sāls.

Tā kā koksnes pelnos ir mikroelementi, kas vajadzīgi augiem, tie var arī stiprināt ūdens augus. Koksnes pelnos esošais kālijs var uzlabot jūsu dīķi, padarot tajā esošos augus labāk konkurētspējīgus ar aļģēm. Tas savukārt palēnina aļģu augšanu dīķī. Jums nevajadzēs daudz – ēdamkaroti uz 3-4 m3 ūdens.

Profilaksei – putniem ļoti svarīgi ir pērties pa pakaišiem.

                Putnkopjiem pelni noderēs pievienošanai pie putnu vannām.  Pelni atbaida utis, blusas, ērcītes un citus parazītus. Ideāli pakaiši, kas noder arī cīņai ar spalvgraužiem, ir pelni. Vistu kūtī vai kūts aplokā noteikti jābūt vietai, kur putni var veikt šādas peldes pēc savas labpatikas (2). Nav jāuztraucas, ja putni mazliet arī apēd, jo koksnes pelni ir arī minerālvielu piedevas putniem.

Iespējams, ka viens no praktiskākajiem koksnes pelnu izmantošanas veidiem ir to izmantošana ziemas laikā sniega un apledojuma atkausēšanai. Koksnes pelnos esošie dabiskie minerāli darbojas tāpat kā sāls, lai izkausētu ledu uz piebraucamajiem ceļiem un celiņiem. Tā vietā, lai dārzā taciņu, ietvi vai citu teritoriju kaisītu ar sāli, smiltīm vai ko citu, izmanto pelnus. Tie neatstās sekas arī uz augiem, kas sagūluši zem sniega segas. Pat otrādi, pelni būs labs mēslojums, piemēram, zālienam. Vismaz ar koksnes pelniem jums nav jāuztraucas par to, netīrumi, kas ziemas laikā neizbēgami nokļūst mājā būs toksiski bērniem un mājdzīvniekiem, jo daži kaisāmie pretledus materiāli tādi ir.

Agrāk pelni ir tikuši pat lietoti ēst gatavošanā, piemēram, pievienojot ūdeni gatavojot ūdenskliņģerus un tos lieto arī šodien, piemēram, vairāku siera šķirņu ražošanā jasieram ir augsts skābums, kā svaigajiem skābajiem sieriem (sieri, kas pagatavoti, neizmantojot siera fermentu vai minimāli to lietojot). Šiem sieriem virsmas mikroflora, kas nepieciešama nobriešanai slikti aug ļoti skābā vidē, bet pelni virsmu neitralizē. Pelni šajā situācijā ierobežo arī nevēlamās mikrofloras augšanu (3). Arī olīvu konservēšana notiek ar pelniem un pat slavenā zviedru pūdētā siļķe tiek gatavota ar koksnes pelniem!

Kad labāk nelietot

          Daži no mūsu iecienītajiem ēdamajiem un dekoratīvajiem augiem zeļ un plaukst skābākos apstākļos un cietīs, ja augsne zaudēs šo skābumu. Acālijas, rododendri un kamēlijas ir visizplatītākie skābu augsni mīlošo sugu piemēri, taču ir arī citi, kuriem var kaitēt paaugstinātā pelnu sārmainība. Nelietojiet tos ap asklēpijām, lobēlijām, viršu dzimtas augiem (virši, ērikas), lilijām, lupīnām, kliņģerītēm, skujkokiem un ozoliem. Visi šie dod priekšroku skābām augsnēm. Dārzeņi, piemēram, pipari, tomāti un kartupeļi, arī dod priekšroku skābākām augsnēm, tomēr tiem nepieciešams kālijs, kas ir galvenā pelnu barības viela – tiem droši lietojiet pelnus. Lai gan arī kartupeļi ietilpst šajā kāliju mīlošo augu grupā, tiem pelni nav ieteicami, jo tiek uzskatīts, ka tie izraisa kraupi.

Izmantotie resursi :

1.     Symanowicz, B., Becher, M., Jaremko, D., Skwarek, K. (2018). Possibilities for the Use of Wood Ashes in Agriculture. Journal of Ecological Engineering, 19(3), 191-196. https://doi.org/10.12911/22998993/86156

2.     https://www.la.lv/paraziti-kuti-ko-darit

3.     https://www.cheesemaking.com.au/why-is-ash-added-to-cheese/

4.     https://www.santa.lv/raksts/majaundarzs/noderigi-padomi/ja-tev-ir-darzs-kraj-pelnus-8193/